Runas | Raksti | Intervijas | Publikācijas | Domubiedri |
Par Īles nacionālo partizānu bunkuru un mežu izciršanu tā tuvumā
TV3 Ziņas, 2016. gada 8. februārī
Sižets sākas 11:54
Vides aizsardzības kluba un vēl dažu Zemgales puses dabas draugu biedrību saceltais tracis par to, ka Īles nacionālo partizānu piemiņas vietā “Latvijas valsts meži” esot izcirtuši mežu un ka ar smago mežizstrādes tehniku pārbraukts pāri partizānu celtajam, pēc Latvijas valstiskuma atgūšanas atjaunotajam bunkuram, kā izrādās, ir vētra ūdens glāzē. Bunkurs stāv kā stāvējis, un piemiņas vietā nekāda mežu ciršana nenotiek.
Par to šonedēļ savām acīm pārliecinājās Saeimas deputāti Inguna Rībena (Nacionālā apvienība) un Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība), kuri kopā ar dabas draugu sabiedrisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem apmeklēja šo piemiņas vietu.
Sabiedrībā tīšām palaistajai “pīlei” par Īles nacionālo partizānu piemiņas vietas izpostīšanu kājas, kā jaušams, aug citur. Tas ir muļķīgs mēģinājums pievērst uzmanību uzņēmuma “Latvijas valsts meži” veiktajām kailcirtēm Vilkukalnu un Krievukalnu mežu masīvā. Viena tuvākā šāda cirsma 2 hektāru platībā, kurai starpā ir Ružu ezers un privāta zeme, atrodas vairāku kilometru attālumā no nacionālo partizānu piemiņas vietas, tātad diezin vai varētu to tieši apdraudēt. Bet ir arī citas kailcirtes, kopā ar vēl plānotajām pavisam ap 30 hektāru kopplatībā, kas, pēc dabas draugu domām, šajā mežu masīvā vispār nav pieļaujamas.
Kā atzīst “Latvijas valsts mežu” vecākais mežu eksperts Kaspars Riže, strīds par šo meža masīvu starp apsaimniekotāju – valsts uzņēmumu “Latvijas valsts meži” – un dabas aizstāvjiem ilgst jau vairākus gadus.
Saeimas deputāte Inguna Rībena uzskata, ka saruna par meža apsaimniekošanu, kurā speciālisti vērtētu, ko un kur drīkst cirst, ir vajadzīga. Bet tā nebūtu jājauc kopā ar Īles nacionālo partizānu piemiņas vietu, kuras uzturēšanā “Latvijas valsts meži” ieguldījuši ap 70 000 eiro.