Saeimā asas diskusijas par attālināto mācību procesu

2020. gada 10. novembrī, TV3 Ziņas

Saeimā otrdien, 10. novembrī, turpinājās asas diskusijas par Izglītības un zinātnes ministrijas steidzamības kārtā virzītajiem grozījumiem, kas attālināto mācību procesu iekļautu Izglītības likumā kā atsevišķu mācību formu, vēsta TV3 Ziņas.

Atbildīgajā komisijā šodien skatīja vairāku deputātu priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā, kas saistīti ar attālinātajām mācībām Covid-19 laikā. Vislielākās diskusijas raisīja deputātes Jūlijas Stepaņenko aicinājums vispār no likumprojekta izslēgt definīciju attālinātās mācības.

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko: “Es uzskatu, ka šis vispār nav īstais laiks, lai mēs šajos apstākļos runātu par tādu mācību līdzekļu reformu. Tāpēc es tiešām aicinātu kolēģus pievērst uzmanību, ka mums nevajadzētu šobrīd kaut ko drastiski mainīt.”

Izglītības un zinātnes ministrija gan uzsvēra, – izmaiņas likumā, tajā definējot arī attālinātās mācības, ir nepieciešamas, lai skolas droši varētu turpināt darbu arī turpmāk. Turklāt attālinātās mācības ir daļa izglītības sistēmas arī citur Eiropā. “Attālinātais mācību process ir iespējams un ir arī normāla prakse attīstītajās valstīs – Somijā, Igaunijā. Organizēt to kā normālu daļu klātienes procesa ne tikai krīzes situācijās, bet arī normālā laikā,” pauda IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).

Tikmēr Saeimas deputāte Inguna Rībena bija nepielūdzama. “Lūgtum Znotiņa kungam, radošam cilvēkam ir nepieņemami, ka piecpadsmito reizi tiek atkārtots viens un tas pats – Somija un Zviedrija. Saeimas sēdē jau izskanēja replika, ka Somija un Zviedrija ir gaismas gadu attālumā no situācijas, kādā šobrīd ir Latvija,” viņa pauda. Opozīcijas deputāti norādīja, ka atbalsta ideju par attālināto mācību nostiprināšanu likumos, ja tas attiektos tikai uz ārkārtas situācijas laiku. Pretējā gadījumā tas var apdraudēt izglītības kvalitāti. Saeimas deputāte Inguna Rībena: “Es aicinu nerotaļāties ar mūsu valsts nākotni. Kategoriski tas nav pieļaujams, tik strauji, ātri pārmaiņas, kas var ietekmēt ļoti būtiskas lietas. Ir dziļa atšķirība, vai apmācības notiek klātienē vai pie “Iphone”, vai datora ekrāna.”

“Šis tikai dod iespēju nodrošināt attālinātās mācības kā daļu no klātienes mācībām, neuzliekot to par pienākumu. Skolām joprojām bija un būs primātā iespēja izvēlēties, kādu šo proporciju viņu izlemj,” pauda IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).

Pašvaldību Savienība gan vērsa uzmanību, ka problēmas joprojām sagādā arī tehnoloģiskais nodrošinājums. Tā sauktā digitālā plaisa ir liela problēma arī Latvijā. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure: “Pirmkārt, tas ir nepietiekams nodrošinājums pedagogiem, 11%, kad vispār nav. Tas ir arī Latvijas rādītājs. Skolēniem tas ir 21%, kad nav nodrošinājuma. Un izglītības iestādēs arī tuvu 10%. Un nestabils interneta pieslēgums ir 19%.”

Neatkarīgi no daudzajiem iebildumiem deputāti tomēr vienojās neizslēgt attālināto mācību jēdzienu no plānotajiem grozījumiem. Šodien gan deputāti paspēja izskatīt vien nelielu daļu priekšlikumu, tādēļ darbs turpināsies vēl arī rīt.