Runas | Raksti | Intervijas | Publikācijas | Domubiedri |
I. Rībenas viedoklis rakstā Ambīciju administratore
Laikraksts "Rīgas Balss", 2009. gada 15. janvārī
Inguna Rībena, politiķe, bijusī kultūras ministre:
– 2005. gadā intervijā "Latvijas Avīzē" Helēna Demakova atsaucas uz viena no visu laiku lielākajiem politiskajiem "hameleoniem" – Taleirāna – vārdu, par kuru ir tāds kolorīts izteiciens: "Visu mūžu viņš krāpa Dievu, bet mirstot piekrāpa arī sātanu." Taleirāns ir itāliešu politiskā darbinieka Makjavelli skolnieks, no kura vārda iegājies jēdziens "makjavellisms" – politiska darbība, kurā mērķa sasniegšanai izmanto arī negodīgus paņēmienus (krāpšanu, nodevību, melus, solījumu laušanu, viltību, varmācību utt.). Citēšu Džonu Lekarē: "Vispirms politiķis melo. Pēc tam viņš savus melus izlasa avīzē un saka, ka tas ir valdošais viedoklis. Kad meli top atkārtoti pietiekami daudzas reizes, patiesība sāk izlikties par jukušā murgiem." Bet simtkārtīga atkārtošana, kā to zināja jau nacistu kultūras un propagandas ministrs Gēbelss un Staļins, pat melus sabiedrības apziņā spēj padarīt par patiesību. Acīmredzot Viktora Klemperera grāmatas "Trešā reiha valoda" ilggadējā tulkotāja, [bijusī] kultūras ministre daudz no tās mācījusies. Vēsture atkārtojas.
Savukārt inteliģence, kā vienmēr vēsturē, labprātīgi kļūst par propagandas skrūvītēm cerībā nodrošināt zaļo gaismu saviem projektiem. Ja ar to vien pietiek, kā pacelt algas kultūras iestāžu vadītājiem, lai iestātos absolūts klusums un miers par valstī kopumā notiekošo, tad vismazāk gribas vainot Helēnu Demakovu. Ak, Dievs, cik pazīstami: visus padomju laikus mēs zinājām vien tos zinātniekus, tēlniekus, gleznotājus, rakstniekus, komponistus, aktierus, kinorežisorus, kas apdziedāja pastāvošo režīmu, būtībā tam kalpoja.
Temperamentīga un tuvredzīga (varavīkšņainais kultūras burbulis plīsa nepilnu divu gadu laikā), ļoti daudzus gadus dzīvojusi absolūtā mediju un politiskajā aizvējā.
Ja Demakovas kundze šobrīd ir sašutusi un noskumusi, varbūt ir īstais brīdis izlasīt Mateja evaņģēlija 10. nodaļas 26. pantu Jaunajā derībā: "Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā, nedz slepens, kas netaptu zināms."