Bērnu grāmatas jautājums raisa kurnēšanu Vienotībā

laikraksts „Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai”, 2012. gada 4. oktobrī

Sprādzienbīstama izvērtusies ne vien sabiedrības diskusija par bērnu grāmatu Diena, kad Kārlis bija Karlīna un Diena, kad Rūta bija Rihards, bet arī partijas Vienotība iekšējā atmosfēra. Ilggadējā parlamentāriete Inguna Rībena atzīst: kolēģu augstprātība kļuvusi par viņas sarkano līniju, tādēļ deputāte riskējusi paust partijas oficiālajam viedoklim pretēju uzskatu, kam piekrītot vēl virkne Vienotības biedru.

Šonedēļ interneta vidē parādījās Saeimas deputātes Ingunas Rībenas visnotaļ emocionālais komentārs, kurā politiķe – pretēji Vienotības līderu paustajam – atļaujas kritizēt labklājības ministri Ilzi Vinķeli un viņas aizstāvēto bērnu grāmatu Diena, kad Kārlis bija Karlīna.

Pirms nedēļas Latvijas sabiedrība burtiski uzsprāga, diskutējot par to, kādēļ ar Labklājības ministrijas (LM) gādību klajā nākusi neviennozīmīga grāmata, kurā bērniem tiek stāstīts par dzimumu atšķirībām. Daļa sabiedrisko organizāciju šajā izdevumā saskatīja klaju dzimumu maiņas propagandu, kamēr liberālāku uzskatu paudēji savus oponentus dēvēja par tumsoņiem. Aizstāvot savu partijas biedreni I. Vinķeli, Vienotības līderi uzstāja, ka grāmatas saturā neesot nekā nosodāma. Savukārt Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa pirms nedēļas Neatkarīgajai apgalvoja, ka strīdīgais izdevums ticis nogādāts Vienotības Saeimas frakcijā un visi deputāti, kuri to pāršķirstīja, pauda tai atbalstu.

Otrdien interneta vidē tika publicēts Vienotības frakcijas politiķes I. Rībenas viedoklis, kas atklāj gluži citu ainu. Deputāte uzskata, ka šis gadījums var iezīmēt jaunu pavērsienu Vienotības un tās vēlētāju attiecībās, kā arī liecina par partijas atkāpšanos no saviem principiem.

„Par Vienotības pamatprincipiem neatbilstošu uzskatu tādu praksi, kad, no vienas puses, sabiedrība tiek aicināta aktīvāk iesaistīties valsts sociāli politiskajos procesos, bet, kad tas notiek, atbildēts tiek ar augstprātīgiem apvainojumiem un nevērību. Godājamais Ministru prezidents plašu sabiedrības un 54 sabiedrisku organizāciju iniciatīvu nosauc par „vētru ūdens glāzē”. Var jau būt, ka valdības vadītājam, plašo pasauli izbraukājušam, Latvija objektīvi šķiet sīka un maza kā ūdens glāze, taču viņam tomēr būtu pienākums rūpēties, lai šo „ūdens glāzi” atkārtoti nepārvērstu par mēģeni bīstamiem un potenciāli nekontrolējamiem eksperimentiem.

Savukārt labklājības ministrei Ilzei Viņķelei 54 sabiedrisko organizāciju un sabiedrības protests atgādinot viduslaikus un padomju laikus. Patiešām būtu interesanti zināt, ko labklājības ministre un Ministru prezidents ir gribējuši panākt, nodemonstrējot klaji vīzdegunīgu daiļrunību sakarā ar sabiedrisko organizāciju protestu. Vai tiešām ierādīt brīviem demokrātiskas valsts pilsoņiem viņu vietu pie ratiem un vēl vairāk vājināt tautas jau tāpat vārgo ticību tam, ka valsts vara tiešām pārstāv tās intereses un viedokli?” pauž politiķe.

Tikmēr sarunā ar Neatkarīgo I. Rībena neslēpa – viņa nav tik naiva, lai nesaprastu, kādas sekas var būt partijas viedoklim pretēju uzskatu paušanai, taču atgadījums ar bērnu grāmatu esot bijis viņas iekšējā sarkanā līnija. „Visvairāk mani pārsteidz augstprātība, ar kādu grāmatas aizstāvji savus oponentus sauc par tumsoņiem,” sacīja I. Rībena.

„Tāpat mani pārsteidza, ka dienā, kad internets burtiski vārījās par šo tēmu, Vienotības frakcijā šis jautājums tika demonstratīvi ignorēts. Mēs izlikāmies to nezinām,” komentēja deputāte. „Mani neapmierina, ka tik svarīgas lietas netiek izrunātas. Kaut kādi ekstrēmi spārni veic darbības, bet visiem pārējiem pēc tam medijos jālasa, ka tas ir mūsu kopīgais viedoklis. Tā ir nepiedodama augstprātība, rīkoties, neaprunājoties ar kolēģiem. Tādēļ tagad arī es tā pamēģināju,” savu sašutumu neslēpa I. Rībena.

Arī Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Ina Druviete sarunā ar Neatkarīgo uzskata, ka grāmata pati par sevi ir drīzāk muļķīga nekā bīstama: „Taču nevienam nav tiesību apvainot tos, kuri uzskata citādi. Bez argumentiem nedrīkst nevienu saukt par tumsoni. Tieši tādēļ mani ļoti sarūgtina tonalitāte, kādu ieguvusi diskusija par šo grāmatu,” pauda I. Druviete.

ILZE VEĢE
www.nra.lv