 Runas |
Raksti |
Intervijas |
Publikācijas |
Domubiedri |
Ar drošu seksu nepietiek
Laikraksts "Latvijas Avīze", 2010. gada 19. februārī
Skolās mazāk vajagot runāt par seksu, vairāk par vērtībām
"Nevar atdalīt ķermeni kā fizioloģisku vienību, atstājot smadzenes ārpusē!" izsaucās Inguna Rībena ("Jaunais laiks") Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē trešdien, kurā diskutēja, vai skolu programmās jāievieš ģimenes mācība, kurā intīmie jautājumi tiktu apspriesti ģimenes vērtību kontekstā, vai pietiek ar veselības mācību, kurā uzsvars tiek likts uz zināšanām par drošu seksu.
Uzsvars uz cilvēcisko
Lai mudinātu ieviest ģimenes mācību, Saeimā bija ieradušies asociācijas "Ģimene" pārstāvji. Pedagoģijas zinātņu doktore Irēna Kondrāte, kura sevi uzskata par veselības mācības ieviešanas krustmāti Latvijā, tagad sapratusi, ka nepietiek mācīt tikai par drošu seksu. Asociācijā izanalizēta Polijas pieredze. Šajā valstī skolēni apgūst īpašu ģimenes mācību. Aktīvisti pat jau tulko no poļu valodas mācību materiālus, ko gatavi piedāvāt skolām. Viņi cer vienoties ar Rīgas domi par to, lai dažās galvaspilsētas skolās nākamgad tiktu ieviests pilotprojekts ģimenes mācības apgūšanai. I. Kondrāte uzsvēra: kaut arī baznīcas pārstāvji atbalsta ģimenes mācības ieviešanu, tai nav tiešas saistības ar baznīcu. Tajā pašā laikā mācība balstoties uz kristīgām vērtībām, jo tās ir arī vispārcilvēciskās vērtības.
Otrs asociācijas pārstāvis Dainis Panders piebilda: skolēnu izglītošanu par intīmiem jautājumiem var sākt ar sarunu par seksu, bet var arī sākt ar sarunu par vērtībām. "Sieviete nevēlas būt tikai seksa rotaļlieta, viņa vēlas būt mīlēta. Tāpēc jaunietim nevar teikt, ka pietiek ar drošu seksu. Drošs sekss pasargā fiziski. Bet nepasargā emocionāli," viņš pauda.
Ingrīda Circene ("JL") gan iebilda – skolu programmās jau iekļauta arī kristīgā mācība vai ētika, kurā par vērtībām tiek runāts, tāpēc bez ģimenes mācības var iztikt. I. Rībena un vairāki citi deputāti gan asociācijai piekrita – uzsvari jāmaina.
Mācība ir, veselības nav
Komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS) lika saprast, ka, arī viņaprāt, veselības mācība pietiekamu labumu nav devusi – daudz jauniešu slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām, lieto apreibinošas vielas, ir atkarīgi no nikotīna.
Organizācijas "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Ginta Ķelle gan izteica izbrīnu: kāpēc tikai dažus gadus pēc tam, kad veselības mācība ieviesta visās skolās, to jau plāno aizstāt ar kaut ko citu. Deputāts Jānis Dukšinskis ("LC"/LPP) piemetināja, ka pēdējos gados Latvijā tomēr sarūk nepilngadīgo māmiņu un abortu skaits.
G. Ķelle arī norādīja, ka Polija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā skolēni apgūst ģimenes mācību, visur citur ir veselības mācība. Somu pētnieki noskaidrojuši – laikā, kad valstī veselības mācība nav mācīta, strauji pieaudzis nepilngadīgo grūtnieču skaits. Kad priekšmets atkal iekļauts mācību programmā, gados jauno grūtnieču kļuva mazāk.
G. Ķelle citēja vairāk nekā 30 gadu vecu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kurā teikts, ka skolēnu seksuālā izglītošana nedrīkst saturēt reliģiskas vai filozofiskas atziņas. Šī izglītošana nedrīkstot popularizēt arī noteiktu sociālās uzvedības modeli. Bet vērtības jaunajā cilvēkā būtu jāieaudzina ģimenei.
"Paļauties uz to, ka visās ģimenēs šīs vērtības tiek mācītas, ir iluzori!" izsaucās I. Rībena. Viņa norādīja, ka ES vispār nekur nav formulējusi, ka Eiropas sabiedrība balstās uz kristīgām vērtībām, tāpēc ne velti Eiropu jau sāk saukt par "nāves civilizāciju".
Viss skolotāju rokās
Patlaban atsevišķs veselības mācības priekšmets jāapgūst tikai vidusskolēniem, pamatskolas klasēs veselības mācība iekļauta sociālo zinību blokā, kurā ietilpst arī pilsoniskā, ētiskā un ekonomiskā izglītība. Noteikts, kādas zināšanas skolēniem šajos priekšmetos jāapgūst, piemēram, jāuzzina par fizioloģiskajām pārmaiņām pusaudžu vecumā, ģimenes plānošanas nozīmi un iespējām.
Tāpat arī klašu audzinātājiem audzināšanas stundās jārunā par veselības tēmām. Taču, kurai veselības jomai tiek pievērsta lielāka uzmanība, atkarīgs no skolotāja. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji skaidroja, ka, izstrādājot mācību programmu šiem priekšmetiem, notikušas daudzas konsultācijas gan ar valsts iestādēm, gan nevalstiskām organizācijām, pat ar Pasaules Veselības organizāciju.
I. Kondrāte sacīja, ka ar mācību priekšmeta saturu un standartu viss ir kārtībā, taču "kaut kas nav kārtībā" ar iznākumu. Kaut arī pedagogi tikuši īpaši gatavoti veselības mācības pasniegšanai, daudzi tomēr nespēj runāt ar skolēniem ne par veselības, ne arī par ģimenes tēmām. Bijušais pedagogs, tagad deputāts Dzintars Ābiķis atzina, ka daudzi skolotāji skolēnu klātbūtnē pat nespēj izrunāt vārdu "prezervatīvs". Bet I. Rībena uzskata, ka šobrīd veselības mācības ietvaros skolēnus izglīto par daudz: "No veselības mācības grāmatas es savos 53 gados pirmo reizi uzzināju, ka ir trīs veidu prezervatīvi – anālam, orālam un vaginālam seksam. Mani šokē informācijas tiešums, turklāt tā ir pusaudžiem nevajadzīga."
Veselības mācības skolotāju viedoklis
Vai vajag mācīt arī ģimenes mācību?
Rīgas Teikas vidusskolas skolotāja Solvita Melne: "Domāju, ka ģimenes mācība nav vajadzīga, jo reālajā darbā arī veselības mācība tiek pasniegta caur vērtību prizmu. Izspēlējam ar skolēniem dažādas situācijas, skatāmies filmas un pēc tam izsakām viedokli par redzēto. Runājam par to, kā attiekties pret savu ķermeni. Seksualitātei tiek veltītas tikai aptuveni astoņas stundas mācību gada laikā. Kad runa ir par seksualitāti, nerunājam tikai par drošu seksu, bet arī par attiecību veidošanu kā tādu."
Krimuldas vidusskolas skolotāja Vizma Miķelsone: "Nezinu, kāpēc deputāti uzskata, ka veselības mācības stundās nerunājam par vērtībām. Protams, mēs runājam par drošu seksu, bet runājam arī par konfliktu risināšanu, dažādiem attiecību modeļiem, par to, kāpēc ir vērtīgi nodibināt ģimeni, noslēgt laulību. Grāmatās, ko stundās izmantoju, nav nekā par trim prezervatīvu veidiem. Uzskatu, ka jauns mācību priekšmets nebūtu vajadzīgs."
ILZE KUZMINA
Latvijas Avīze
www.la.lv
