Runas | Raksti | Intervijas | Publikācijas | Domubiedri |
Deputāti rosinās sabiedrību paust viedokļus par pamatotu līdzekļu piešķiršanu nacionālajam kino
Nacionālā ziņu aģentūra LETA, 2012. gada 24. janvārī
Nevalstisko organizāciju (NVO), kino un kultūras nozares pārstāvjiem, kā arī sabiedrībai būs iespēja nākt klajā ar priekšlikumiem par to, kā daļa valsts finansējuma kino industrijā varētu kalpot sabiedrības labā.
Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti šodien diskusijas gaitā nonāca pie secinājuma, ka kritēriji, pēc kādiem tiek piešķirti līdzekļi nacionālā kino industrijā, ir jāpārskata, taču priekšlikumiem un ierosinājumiem jānāk no nozarē strādājošajiem cilvēkiem, nevis politiķiem.
„Mūsu uzdevums nav ierobežot un iejaukties mākslā. Diez vai kritērijus vajadzētu formulēt mums, jo tad to varētu uzskatīt par iejaukšanos, tādēļ priekšlikumus mēs varētu aicināt paust publiski no NVO, kultūras un kino ļaudīm,” sēdē pauda apakškomisijas vadītājs Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK).
Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas iecerēts vērsties pie Kultūras ministrijas, aicinot pārskatīt esošos kritērijus, pēc kādiem patlaban tiek piešķirts valsts finansējums kino veidošanai.
Deputātu vidū izskanēja viedoklis, ka būtu nepieciešams gan pārskatīt jau esošos kritērijus, gan arī paredzēt iespēju, ka līdztekus valsts finansētajām filmām, kur filmu veidotāji var ļauties mākslinieciskajam lidojumam, finansējums tiek atvēlēts arī filmai, kas dod ieguldījumu sabiedrības kopējam labumam, piemēram, veidojot kino darbu par nacionālās identitātes jeb ģimenes nozīmes stiprināšanu.
Arī deputāte Inguna Rībena (V) uzskata, ka ne jau politiķiem būtu jāpārskata un jāpārstrādā kritēriji, pēc kādiem sadala valsts finansējumu topošajām filmām, jo tas būtu jādara, piemēram, nacionālās kultūras padomei vai kādai citai konsultatīvai padomei, kurā būtu apvienojušies kino cilvēki.
Viņa atklāja, ka savulaik bijusi doma katru gadu rīkot pasākumus kādam ievērojam cilvēkam, kuram, piemēram, konkrētajā gadā ir kāda apaļa jubileja, atvēlot šo pasākumu organizēšanai arī konkrētu finansējumu. Piemēram, 2013.gadā ievērojamam latviešu prozaiķim un dramaturgam Rūdolfam Blaumanim apritēs 150 gadi, pēc tam sekos Rīgas pils jubileja, un šādiem pasākumiem būtu jāsāk gatavoties jau laikus. Kino nozare varētu būt viena no tām jomām, kas arī varētu iesaistīties, radot filmu konkrētā gada aktuālo notikumu.
„Nav jākaunas par to, ka kultūrai un mākslai ir jaunrades un audzināšanas funkcija, tomēr sen nav bijuši darbi, kas veicinātu audzinošās funkcijas,” piebilda Rībena.
Savukārt deputāts Gunārs Igaunis (ZRP) akcentēja, ka patlaban ne televīzijā, ne arī radio nenotiek ģimenisko vērtību atspoguļojums. Filmās, kas tiek demonstrētas televīzijā, ģimene kā vērtība netiek izcelta.
Apakškomisijas vadītājs skaidroja, ka nepietiek radīt filmu par kaut ko, jo ir vajadzīgs, lai filmu arī skatītos cilvēki. Tāpat Dzintars minēja, ka vairāki kultūras jomas cilvēki pauduši pateicību viņam par to, ka sākta diskusija par kritērijiem, pēc kādiem tiek piešķirti līdzekļi nacionālā kino industrijā.
Ja pašreizējie kritēriji būtu tādi, par kuriem varētu teikt, ka tie ir labākie šobrīd esošie, tad vairs nebūtu jādiskutē, bet patlaban nepamet sajūta, ka finansējums tiek dots brīvai pašizpausmei, bet ne mērķtiecīgi, pauda Dzintars.
Plānots, ka Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti pie jautājuma par aktualitātēm kinonozarē un valstiskās audzināšanas kritēriju lomu kino finansēšanā atgriezīsies pēc divām nedēļām.
AILA ĀDAMSONE
www.leta.lv