 Runas |
Raksti |
Intervijas |
Publikācijas |
Domubiedri |
Deputāti: pie zemā patriotisma līmeņa vainojami ne tikai skolotāji
Ziņu aģentūra BNS, 2011. gada 13. decembrī
Pie skolēnu zemā patriotisma līmeņa nav vainojami tikai skolotāji - sabiedrība kopumā nav pienācīgi izturējusies pret patriotisma audzināšanu, otrdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē sacīja Inguna Rībena.
„Par patriotisma apziņas celšanu ir daudzi atbildīgi, tas sakņojas dažādos sīkumos. Kopš neatkarības atgūšanas sabiedrība kopumā nav pienācīgi izturējusies pret patriotisma audzināšanu,” teica Rībena.
Viņa norādīja, ka pie patriotiskās apziņas veidošanas jāstrādā ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijai, bet arī prezidentam, parlamentam, visai sabiedrībai. „Šajā sarunā ir jāiesaista daudzi. Ja 9.maijā mēs varam translēt parādi no Krievijas, tad ko mēs varam gribēt no Izglītības un zinātnes ministrijas,” sašutumu pauda Rībena.
Viņa arī minēja, ka skolotāji būtu patriotiskāk noskaņoti un līdz ar to skolēniem vairāk tiktu pasniegti pozitīvāki piemēri par valsti, veicinot patriotismu, ja skolotājiem būtu lielāka alga.
„Kādu patriotismu mēs varam sagaidīt no skolotāja, kas nevar samaksāt rēķinu par dzīvokli vai veļas mašīnu,” jautāja Rībena.
Deputāti - jāmāca būtu arī attieksme
Apakškomisijas deputāti, iztaujājot Izglītības satura un eksaminācijas centru (VISC), norādīja: lai skolēnu vidū veicinātu patriotismu, Latvijas vēstures mācīšanas laikā būtu jāsniedz ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī jāveicina attieksmes veidošanās. Deputāti uzskata, ka bērni būtu daudz ieinteresētāki apgūt vēstures notikumus, ja tiktu vairāk organizētas dažādas mācību ekskursijas.
VISC pārstāvji atzina, ka dažādu muzeju, vēsturisku vietu apmeklējumi ir noderīgi, taču tas ir saistīts ar finansējumu, kura, lai skolas varētu rīkot regulāras mācību ekskursijas, nav.
Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) sacīja, ka patriotismu skolēnu vidū var veicināt, ne tikai mācot vēsturi, to var darīt arī citos mācību priekšmetos. „To pašu var darīt katrā mācību priekšmetā. Esmu informēts par skolas uzdevumu, kurā skolēniem jāuzraksta un jāpamato, kādā citā valstī skolēns gribētu dzīvot. Tas vedina bērnus dzīvot citur, tiek veikta programmēšana, un tad nav brīnums, ka viņam vēlāk gribas aizbraukt,” pavēstīja Dombrava.
Problēma - skolotāju metodikā Savukārt VISC pārstāvji norādīja, ka tas ir metodiskais jautājums, kā skolotājs šādu uzdevumu pasniedz. „Patriotisms nenozīmē, ka mēs ieciklējamies uz vienu valsti un izliekamies citas neredzam,” informēja VISC.
Deputāte Janīna Kursīte-Pakule, iepazīstoties ar VISC sniegto informāciju par valstisko audzināšanu skolās, secināja, ka valstiskajai audzināšanai nav izveidota sistēma, bet tā sadalīta atsevišķos fragmentos.
„Sistēmas nav, un tas, ka valstiskā audzināšana ir atkarīga no katra skolotāja, nav labi, jāveido sistēma,” teica Kursīte-Pakule. Savukārt VISC atzina, ka sistēma ir, taču piekrita arī Kursītes-Pakules apgalvojumam, ka rezultāti ir atkarīgi no skolotāja.
Apakškomisijas deputāti pozitīvi vērtēja šajā mācību gadā sākto Latvijas vēstures mācīšanu no 6.klases un VISC sagatavoto mācību palīgmateriālu šā priekšmeta skolotājiem, kurā iekļautas dažādas bildes, kā arī kartes, kas skolotājiem palīdzēs organizēt mācību procesu.
Piedāvā veidot valstiskās audzināšanas plānu Sēdes beigās Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) aicināja domāt par to, ka būtu jāizveido valstiskās audzināšanas programma, kurā būtu iekļautas noteiktas prasības un kura nebūtu atkarīga tikai no skolotāja.
VISC norādīja, ka šādas programmas izstrāde būtu pozitīva, bet tā dublētu jau esošo mācību plānu.
Jau vēstīts, ka Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija vēlas aptaujāt skolas par valstiskas audzināšanas pieredzi.
