Galvenā arhitekta meklējumi pierimuši

Laikraksts „Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai”, 2011. gada 22. martā

Rīgas galvenā arhitekta biroja vadītājs pagaidām nav sameklēts, turklāt ar meklējumiem Rīgas domē nesteidzas.

Pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs iepriekš izteicies, ka par galvenā arhitekta biroja nepieciešamību vajadzētu lemt arhitektiem, pilsētplānotājiem, investoriem, projektu attīstītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem un sabiedrības pārstāvjiem. Iespējams, labāko šīs institūcijas vadītāju meklēs, izsludinot konkursu.

Arhitekte Inguna Rībena uzskata, ka biroja darbs līdz šim bijis lietderīgs, jo pārējām institūcijām ir katrai savas intereses. «Tāpēc pieskatīšanas funkcijas ir lietderīgas vidē, kur pastāv gan politiskās, gan biznesa intereses,» viņa norāda. Diemžēl biznesam nereti ir vulgāra izpratne par pilsētplānošanas nostādnēm, tāpēc paļauties uz investoru un attīstītāju vēlmēm ir riskanti.

Turklāt I. Rībena ierosina, rīkojot konkursu, nevis tikai paļauties uz tiem, kas pieteiks savas kandidatūras paši, bet arī uzaicināt profesionāļus. Ar piebildi – ja vien Rīgas dome patiesi ieinteresēta veidot stipru pilsētas galvenā arhitekta biroju. «Un nezinu iemeslus, kuru dēļ nevarētu uzaicināt arī Jāni Dripi,» piebilst I. Rībena. Arī Latvijas Arhitektu savienība jau nosūtījusi vēstuli ne tikai Rīgas mēram, bet arī valsts augstākajām amatpersonām un ministriem, neslēpjot viedokli, ka domes lēmums, laikus nerīkojot konkursu uz šo amata vietu, nenodrošina profesionālu pilsētplānošanu ilgtermiņā. LAS uzskata, ka Rīgas galvenā arhitekta birojam jādarbojas un to nedrīkst apdraudēt ar nepārdomātiem īstermiņa politiskiem lēmumiem. Profesionāļi uzreiz pēc J. Dripes atbrīvošanas no amata iestājās par viņu kā labāko kandidatūru šim amatam. Tomēr S. Zaļetajevs norādījis, ka nevajag biroja turpmāko darbību saistīt tikai ar J. Dripes vārdu, bet gan vispirms jāizvērtē tā darbības ekonomiskā lietderība.

Bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs, kurš tagad pārstāv S. Zaļetajeva piesauktos attīstītājus, piebalso I. Rībenai un citiem arhitektiem – galvenā arhitekta biroja līdzšinējā darbība bijusi lietderīga. Viņš, būdams šādas institūcijas izveides iniciators, atgādina, ka tas radies laikā, kad tapa likums par Rīgas vēsturisko centru. «Tad arī sākās diskusijas par apbūves kvalitāti un tika izteiktas aizdomas, ka Rīgas dome visu sabojās. Tajā brīdī šī institūcija bija nepieciešama,» vērtē G. Bojārs.

Viņš prāto, ka nav zināma domes pašreizējā politika – varbūt pašvaldībai pašlaik esot aktuāli stimulēt apbūvi, tāpēc galvenā arhitekta biroja funkcijas ir pārskatāmas. Neatkarīgā bijušā mēra pārdomās saklausīja krietnu devu ironijas. G. Bojārs arī saka – pēdējos gados domē vara mainījusies vairākkārt un J. Dripe, iespējams, palicis bez virsvadības, kurai pašai arī nav bijis skaidrs, kas galvenā arhitekta birojam jādara. «Katram mēram ir savas prioritātes. Man tā bija pilsētas attīstība. Manuprāt, Ušakovam ir aktuāla sociālā joma,» saka G. Bojārs.

ANTRA GABRE


Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai
www.nra.lv