 Runas |
Raksti |
Intervijas |
Publikācijas |
Domubiedri |
Ļaunumam bija jāpretojas
Laikraksts "Latvijas Avīze", 2011. gada 18. martā
Sirsnīgā noskaņā, skanot leģionāru dziesmām gan kopas „Vilki” izpildījumā, gan visu klātesošo dziedātām, klātesošo dziedātām, pie cepumiem un limonādes 16. marta vakarā Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē noritēja Latviešu leģiona piemiņas dienas pasākums „Zem svešiem karogiem, ar Latviju sirdī”. Uz pasākumu bija sapulcējušies vairāk nekā 200 cilvēku, tā ka ne visiem pietika sēdvietu. Sanākušo rindās redzēja visu paaudžu latviešus – no maziem bērniem līdz sirmām kundzēm un kungiem. Dažs pie apģērba bija piespraudis sarkanbaltsarkanas krāsas lentīti. Netrūka jauniešu un vakara beigu daļā uzradās pat pulciņš metālistu. Piemiņas dienas izskaņu organizēja RLB Nacionālās identitātes komisija, bet praktisko palīdzību sniedza eirodeputāte Inese Vaidere un tāpat tādas personas kā Jānis Jordāns, Ainārs Bašķis, Kaspars Klucis, Andrejs Muzikants. Mācītājs Guntis Kalme savā uzrunā uzdeva retorisku jautājumu: vai latviešiem vispār vajadzēja iet un cīnīties leģionā? Un sniedza arī atbildi: „Tad, kad 1940./41. gadā sāka regulāri zust cilvēki, kad tos no skolas sola un darba vietām aizveda vīri čekas uniformās vai civilā un aizturētie vairs nekad nepārradās mājās, kad no mājām vienā naktī tiek izrauti māte, tēvs un mazā māsiņa, bet pats paglābies tikai tāpēc, ka nejaušības pēc neesi bijis mājās, kad vienā naktī novaid visa Latvija, tad tas jau ir ļoti personiski.” Kā uzsvēra Kalme, prasīt, lai cilvēki tajā visā toreiz tikai vienaldzīgi noraudzītos, nozīmētu prasīt, „lai viņi nebūtu cilvēki”. Tāpēc daudzi latvieši piekrita uzvilkt svešu uniformu, „lai pretotos ļaunumam” un paturētu prātā cerību atjaunot savu valsti. Saeimas deputāts Visvaldis Lācis uzsvēra, ka leģionāru cīņai bija jēga, jo „pret mūsu tautu tajā laikā bija izvērsts genocīds”. Ar īsu atmiņu stāstu pasākumā uzstājās bijušais leģionārs Oskars Baltputis, bet Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija nelielā replikā atgādināja, ka leģionāru rindās bijuši arī Latvijas Neatkarības kara veterāni, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Nelielas uzrunas pasākuma publikai sacīja „Vienotības” Saeimas deputāte Ingūna Rībena un viņas kolēģis no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava. Rībena pauda pārliecību, ka atjaunotajai Latvijas valstij līdz šim nesekmējies tāpēc, ka valsts pamatā nav likta „patiesību un cieņa pret iepriekšējām paaudzēm”. Savukārt Dombrava paziņoja par nodomu turpināt centienus, lai atjaunotu Leģionāru piemiņas dienai oficiālo atzīmējamās dienas statusu, kas tai bijis līdz 2000. gadam. Dombrava solīja arī turpmāk šo jautājumu likt uz balsošanu Saeimā un ieteica klātesošajiem pasekot balsojuma rezultātiem, lai redzētu, kāda ir latviešu deputātu attieksme pret leģionāriem.
VIESTURS SPRŪDE
Latvijas Avīze
www.la.lv
