Ingūna Rībena

Uz Latviju ar miljonu kabatā

Laikraksts "Diena", 2011. gada 11. martā

Šlesera piedāvājums, kā pelnīt, vienaldzīgus neatstāj, bet atbalstu nerod.

Jau trešdienas vakarā aizkulisēs virmoja runas, ka ceturtdienas rītā Par labu Latviju! līderis Ainārs Šlesers nāks klajā ar plānu, kā Latvija var nopelnīt naudu, – naudas būšot daudz, ideja nepopulāra. No rīta A. Šlesers bija klāt – lūk, vajagot dot iespēju tiem, kas gatavi ziedot miljonu eiro, ļaut tikt pie Latvijas pilsonības. Tiešām aplausus A. Šlesers nesagaidīja. Politisko oponentu kritika mijās ar zobgalībām, Roberts Zīle no VL-TB/LNNK pat paironizēja, ka naudas iegūšanai izsolē vajagot pārdot pašu A. Šleseru.

Piedāvājums

"Latvija ir skaista valsts, droša, mazapdzīvota, labā ģeogrāfiskā izvietojumā," galvenos argumentus, kāpēc cilvēki būtu gatavi maksāt miljonu eiro, lai iegūtu Latvijas pilsonību, minēja A. Šlesers un piebilda, ka, kļūstot par Latvijas pilsoņiem, cilvēki iegūs arī Eiropas Savienības pilsonību. "Tā mēs konkurēsim gan ar Šveici, gan Kanādu, gan Lielbritāniju." Viņš sacīja, ka likumā būtu jānosaka limits – šādā veidā pilsonību piešķirtu ne vairāk kā 10 000 cilvēku. Politiķis aprēķinājis, ka piecos gados no šādiem ziedojumiem valsts varētu iegūt 10 miljardu eiro, daļu no iegūtā novirzīt starptautiskā aizdevuma atmaksai, bet pārējo naudu ieguldīt valsts attīstībā. "Pilsonību mēs varam piešķirt, pirmkārt, cilvēkiem, par kuriem nav nekādu aizdomu un šaubu, ka viņi nebūtu cienījami cilvēki, lai būtu Latvijas pilsoņi. Protams, ja šie cilvēki kvalificējas no valsts drošības standartiem – ja viņiem ir legāli līdzekļi, ja viņi ir gatavi nākt šeit un savu biznesu attīstīt," sacīja A. Šlesers.

Pašlaik likums nosaka trīs veidus, kā var iegūt Latvijas pilsonību, ziņo BNS. Pirmais veids ir Latvijas pilsonības iegūšana reģistrācijas kārtībā, tas galvenokārt attiecas uz Latvijas pilsoņu pēcnācējiem, tātad arī visiem bērniem, kas dzimst pilsoņu ģimenēs. Otrs veids ir Latvijas pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā, nokārtojot īpašus pārbaudījumus. Trešais veids – pilsonību persona var iegūt arī par īpašiem nopelniem Latvijas labā, taču to katrā individuālā gadījumā lemj Saeima.

Kritika

"Šeit parādās Šlesera domāšanas un vērtību sistēma. Es domāju, ka ne mums vajag pārdot pilsonību, nedz arī kāds to pirks," pauda Saeimas deputāte Ingūna Rībena. "Tas ir absurds. Šādi priekšlikumi būtu jāvērtē nevis deputātiem, bet mediķiem. (..) Ja pilsonību var pārdot, tad jau var pārdot arī tēvu un māti," izteicās Raivis Dzintars. "Patiesībā es apskaužu Šlesera kungu, jo viņam nav jānomokās ar kaut kādām ētiskām, morālām problēmām, jo viss ir izmērāms. No šā viedokļa burvīgi, bet citādi es teiktu, ka pilnīgs murgs," sašutis bija Kārlis Šadurskis. Viskritiskākie bija Vienotības un Visu Latvijai!-TB/LNNK pārstāvji, taču arī citu rindās īstu atbalstītāju nebija. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis noteica: "Ir nekorekts uzstādījums, ka pilsonība varētu būt tirdzniecības objekts. Tā ir viena no mūsu būtiskākajām valsts pamatvērtībām." Pat A. Šlesera partijas biedrs Edgars Zalāns nemetās aizstāvēt politiķi, norādot, ka tas ir tikai un vienīgi A. Šlesera viedoklis un frakcija to neatbalsta. E. Zalāns gan daļēji attaisnoja šādu rīcību. "Valdība neko nepiedāvā, lai papildinātu budžetu, tikai apgriezt izdevumus un celt nodokļus. Priekšlikums ir debatējams, es uzskatu, ka 300 cilvēku, kas par ziedojumiem būtu ieguvuši Latvijas pilsonību, spētu segt gaidāmo vairāk nekā 200 miljonu latu budžeta samazinājumu," viņš skaidroja.

Jau pēc izskanējušās kritikas, jautāts, cik šāda pilsonības pārdošana ir ētiska, A. Šlesers atbildēja: "Jautājums ir tāds – cik ētiski ir atstāt mantojumā mūsu bērniem un mazbērniem tādas parādu nastas, ar kurām viņi nevarēs dzīvot šeit. Cik ētiski ir runāt par ētiku tad, kad desmitiem tūkstošu cilvēku pamet Latviju."

Šajā jautājumā savs vārds bija sakāms arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram: "Ar Latvijas pilsonību nevar tirgoties, jo lojalitāti pret valsti nopirkt nav iespējams.

ULDIS RĀCENIS