Steidz glābt arhitektūru

Laikraksts "Rīgas Balss", 2003. gada 14. aprīlī

Viena no prestižākajām profesijām pasaulē - arhitekti - Latvijā ir nonākuši krīzes priekšā. Ar lielām cerībām viņi raugās uz Kultūras ministriju (KM), kuras pārraudzībā beidzot nokļuvuši.

"Valdības nupat akceptētais jaunais KM nolikums, kurš papildināts ar arhitektūru, tādējādi iesaistot valsts atbildību arhitektūras attīstībā, ir būtisks solis, lai sāktu novērst neskaidrības, kuru rezultāts ir neapmierinātība un strīdi, kā arī pelnīti un nepelnīti pārmetumi arhitektiem," skaidro Latvijas Arhitektu savienības (LAS) priekšsēdētājs Juris Poga. Tagad atbildību par arhitektūru dalīs vairākas ministrijas: radošā puse ideju projektos kļūst par kultūras daļu; idejas realizācijas posmā arhitekti kopā ar būvniekiem ir pakļauti Ekonomikas ministrijai; arhitekta kompetenci plānošanas jautājumos pārrauga Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, bet jautājumos par vides saglabāšanu arhitektus pieskatīs Vides ministrija.

"Arhitekta karjera ir lēna. Lai iegūtu vārdu, ir jāapgūst visas projektēšanas fāzes, jāapgūst pieredze, jāiemācās pieņemt lēmumus un uzklausīt," stāsta J. Poga. Arhitektu profesiju veido četras specializācijas. Cilvēkiem saprotamākā, kā arī prestižākā - jo vieglāk novērtējama un aptaustāma - ir apjomu projektēšana. Ainavu arhitekti strādā kopā ar daiļdārzniekiem un citiem vides speciālistiem. Ļoti ekskluzīva nodarbe ir restaurācija. Pēc tās pieprasījums pieaugs tuvākajā nākotnē, jo Latvijā ir daudz pamestu arhitektūras pieminekļu.

Savukārt meistars, kuram vajadzētu zināt visas apakšnozares, ir pēdējos gados aizmirstais teritorijas plānotājs. "Plānošana ir pamesta novārtā. Tās trūkums rada 90%, ja ne 99% nebūšanu. Tas tagad izdalīts atsevišķai ministrijai, acīmredzot lai forsētu sakārtotību," domā LAS priekšsēdis. "Teritorijas plānošana ir smagākais punkts. Mēs 10 gadu laikā esam pazaudējuši arhitektus - plānotājus. Pašvaldības jau var rīkot konkursus par detālplānojumu izstrādi, bet nebūs kas piesakās." Viņaprāt, tieši plānotājiem jābūt vislabāk atalgotajiem speciālistiem arhitektu cunftē, lai viņi spēj būt neatkarīgi speciālisti, kuri noskaidro visu grupu intereses, kā arī māk tās izvērtēt un izskaidrot sabiedrībai un politiķiem. "Plānošana – tas ir ļoti perspektīvs virziens, tur pašreiz ir vakuums. Turklāt tur darbs būs vienmēr, jo plāni attīstās līdz ar sabiedrības attieksmes maiņu pret tehnoloģijām, kultūru, ekonomisko situāciju."

Savienības priekšsēdētājs stāsta, ka pašlaik klibo arhitektu izglītošana: "Izglītības programmas ir ierobežotas, un arhitektiem pasniedz tikai vispārējas iemaņas." Turklāt viens no lielākajiem trūkumiem ir arhitekta nesagatavotība strādāt ar sabiedrību. "Arhitekts, pirmkārt, zīmē un veido, bet otra viņa kompetence ir strādāt ar sabiedrību - arhitektam jāizdomā, kā iet tautā un kā skaidrot. Turklāt jo publiskāks kāds projekts, jo sabiedrība to labāk iepazīst, spēj novērtēt un pieņemt. Bet tagad arhitekts tiek mācīts kā speciālists birojam pie datora."

J. Poga stāsta, ka arhitektu Rīgā trūkst. Turklāt tam var būt tālejošas negatīvas sekas, ja vakuumu aizpildīs cilvēki ar nepietiekamām zināšanām. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), kur skolo arhitektus, pēdējos divos gados bijis lielākais konkurss - 13 cilvēku uz vienu vietu. Arī tik augsts profesijā strādāt paliekošo skaits nekad līdz šim nav bijis. Tāpēc arhitektu trūkumu var skaidrot ar strauji augošajiem būvniecības apjomiem. Turklāt, prognozējot būvniecības apjomu kāpumu, nākotnē var prognozēt pieprasījuma palielināšanos pēc arhitektiem.

Latvijā katru gadu augstskolu absolvē tikai ap 30 studentu. Prakses sertifikāts pašreiz ir ap 750 arhitektiem. No Rietumeiropas mēs atpaliekam apmēram divas trīs reizes.

J. Poga pašreizējā situācijā saskata krīzes pazīmes - arhitekti pašreizējā izglītības sistēmā tiek uztverti kā inženieri. Tāpēc vitālākie jaunieši dodas studēt uz ārzemēm un Latvijā vairs neatgriežas. "Tā mēs varam pat pazaudēt nacionālo arhitektūras skolu - tā ir prestiža profesija, bet Latvijā strādās arhitekti no citām valstīm." Savukārt arhitektu biroji cīnās par jaunajiem speciālistiem, bagātākie pat apsverot domu apmaksāt studijas ārzemēs.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Jānis Čakste "Darbam" atzina - ja vien savienība lūgs palielināt vietu skaitu arhitektūras studentiem, ministrija to darīšot. Tomēr situāciju varēšot mainīt ne agrāk kā 2005./06. mācību gadam.

Ministra viedoklis

Ingūna Rībena, arhitekte, kultūras ministre:

- Kvalitatīva jaunbūve ir potenciālais kultūras mantojums, tāpēc daudzās valstīs, piemēram, Francijā, Dānijā un citās, arhitektūra atrodas kultūras ministrijas (KM) pārziņā. Pagājušajā nedēļā arhitektūra kļuva par KM pārraudzītu nozari. Tas dos iespēju:

pirmkārt, domāt par arhitektūras politiku, jo nozares attīstība ilgu laiku ir ritējusi pašplūsmā un tā saprasta tikai kā būvniecības procesa tehniskā sastāvdaļa; otrkārt, ar laiku varētu mainīties attieksme pret arhitektu izglītību, jo līdz šim studentu sagatavošana šajā specialitātē pielīdzināta vienkāršām tehniskām specialitātēm; treškārt, likumdošanā līdz šim nav ievērotas arhitektu radošā darba autortiesības, un tagad varēs sakārtot arī tās.

Atzīstot arhitektūru kā kultūras nozari, mērķis nav radīt papildu birokrātiskus šķēršļus, bet gan nodrošināt tādas valsts politikas īstenošanu, kas veicinātu kvalitatīvas kultūrvides attīstību.

DACE ZANDFELDE