Cīņas par Ķīpsalas apbūvi

Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze", 2003. gada 9. jūnijā

Pēdējā laikā sabiedrības uzmanības degpunktā nokļuvis objekts Ķīpsalā, Balasta dambī, iepretim Preses namam, kas nes Saules akmens vārdu. Neatkarīgā nolēma atsaukt atmiņā notikumus ap šo apbūves teritoriju.

Par Daugavas kreisā krasta apbūvi Ķīpsalā Rīgas dome pirmoreiz lēma vēl tālajā 1995. gadā, kad parakstīja nodomu protokolu ar Francijas firmu Bouygues par kopuzņēmuma dibināšanu. Franči bija paredzējuši ar amerikāņu kapitālu iepretim Preses namam būvēt grandiozu viesnīcu.

Nodomu protokola darbības laiks beidzās 1998. gada janvārī, taču to nemitīgi pagarināja, kaut gan lielākas aktivitātes par franču kompānijas pārstāvju vizītēm Rīgā nebija manāmas. Līdz ar to 8603 kvadrātmetrus lielais zemesgabals ar kadastra vērtību 120–130 latu par kvadrātmetru tā arī palika neapbūvēts. Beidzot pamodās iepriekšējā sasaukuma domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Juris Visockis, kas pat bija sarēķinājis, ka tikai divos gados pašvaldība zaudējusi iespējamo zemes nomas maksu aptuveni 114 000 latu.
2000. gada jūlijā Rīgas dome atrada potenciālos zemesgabala apbūves investorus a/s Hansabanka personā un jau gribēja apbūves tiesības atdot bez konkursa. J. Visockis taisnojās, ka citi nopietni pretendenti uz šo zemesgabalu neesot pieteikušies, tomēr sabiedrības spiediena rezultātā domei nācās rīkot konkursu par zemesgabala Balasta dambī attīstības priekšlikumiem. Hansabanka izplatīja paziņojumu, ar kuru maigā formā tika piedraudēts – vilcinoties ar jautājuma izlemšanu par bankas jaunās biroja ēkas celtniecībai nepieciešamā zemesgabala Ķīpsalā piešķiršanu, varot manīties arī investora vēlmes un viedoklis. Kā redzam tagad, banka bijusi ļoti pacietīga.

Konkursā pieteicās pieci pretendenti, no kuriem par labāko tika atzīts SIA Varner & Partners piedāvājums.

No visiem pieciem konkursā startējušajiem pretendentiem Varner & Partners solīja minimālāko objektā ieguldīt paredzēto investīciju apjomu, arī būvniecības termiņi un grafiks nebija izdevīgākie. Ailītē Ieguldījumi pilsētas infrastruktūrā iepretim šīs firmas vārdam bija tukšums, kamēr, piemēram, Hansabanka solījās rekonstruēt pievedceļus, izveidot dabas pamatnes teritoriju un sakārtot šajā rajonā esošās inženierkomunikācijas.
Latio-NCC bija gatavi labiekārtot Āgenskalna līča krastu, kā arī rekonstruēt gājēju pāreju un salabot Balasta dambja posmu. Kalnozols celtniecība būtu veikuši krastmalas labiekārtošanu, izveidojuši ūdens transporta piestātni un autostāvvietu, iekārtojuši Āgenskalna līča apstādījumus un radījuši krastmalas un ēku izgaismojumu. No pieciem iesniegtajiem projektiem tikai par E.L.L.Kinnisvara piedāvājumu bija teikts, ka tas ir "masīvs apjoma risinājums" un "nepieņemams garāžu bloka izvietojums uz Āgenskalna līča pusi", bet par pārējiem piedāvājumiem teikti atzinīgi vārdi.

Lai gan varneriešu galvenais trumpis bija izteiktā "gatavība realizēt objektu netradicionālā, neikdienišķā arhitektoniskā formā", aizkulisēs tika minētas pavisam citas šīs kompānijas priekšrocības. Proti, Varner & Partners direktors Viesturs Koziols un konkursa komisijas priekšsēdētājs J. Visockis tolaik pārstāvēja vienu partiju – savienību Latvijas ceļš (LC), turklāt varnerieši bija vieni no LC sponsoriem. Kā zināms, tagad ceļinieki vairs nav politiskās modes noteicēji, un ne velti V. Koziols kļuvis par vienu no lielākajiem Jaunā laika un Latvijas Pirmās partijas sponsoriem.

Vēlāk Varner & Partners savas kapitāldaļas uzņēmējsabiedrībā SIA Ķīpsalas Saules akmens pārdeva saviem partneriem būvniekiem no SIA Merks, līdz beidzot objekts nonāca Hansabankas rīcībā.

Ja ņemam vērā to, ka galvenais arguments par labu V. Koziola un arī Aināra Šlesera kompānijas uzvarai konkursā bija izteiktā "gatavība realizēt objektu netradicionālā, neikdienišķā arhitektoniskā formā", tad turpmākais uzskatāms par kliedzošu netaisnību pret citiem investoriem.

Sākotnējā iecere tiešām paredzēja šeit realizēt savdabīgu projektu, kas ieguva nosaukumu Saules bura. Atklātajā starptautiskajā konkursā par darījumu centra Ķīpsalā skiču projektu uzvarēja arhitektu biroju Zenico projekts un Tectum darbs, taču jau toreiz V. Koziols norādīja, ka pēc konkursa nolikuma pirmās vietas ieguvēji nebūt negūst tiesības izstrādāt projektu. Šis projekts paredzēja veidot 15 līmeņu augstu ēku. Tās galvenā ieeja bija plānota pret Āgenskalna līci, kura krasts labiekārtots tā, lai būtu iespējams ēkai piekļūt arī ar jahtām un kuteriem. Ēkai bija paredzēta terase ar skatu uz Vecrīgu. Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Poga uzsvēra, ka šī skice paredz veiksmīgu ēkas siluetu uz Vecrīgas pusi.

Kultūras ministre Inguna Rībena šonedēļ minēja, ka tieši Vecrīgas silueta nepārskatāmības dēļ, braucot virzienā no Pārdaugavas, viņa iebilst pret jauno projektu, kas guvis nosaukumu Saules akmens. Ja sākotnējā iecere paredzēja ēkas augstāko daļu jeb buru veidot tās labajā pusē (skatoties no Preses nama), tad akmens augstākā daļa ir kreisajā pusē, tuvāk Vanšu tiltam, tādējādi pilnībā aizsedzot skatu uz Rīgas siluetu.

2003. gada martā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja uzklausīja informāciju par Saules akmens attīstības gaitu, un pēkšņi noskaidrojās, ka, domniekiem nezinot, notikušas projekta izmaiņas. Dokumenti par šo lietu tika nodoti izvērtēšanai domes Juridiskajai pārvaldei, bet Pilsētas attīstības departaments pasūtīja arī neatkarīgu juristu izvērtējumu. Vēlāk domnieki sprieda, ka projekta korekcijas ir pieļaujamas, jo atklājās dažas neprecizitātes izstrādātajā detaļplānojumā – dabas pamatnes teritorija bija grafiski uzrādīta krietni lielāka nekā rakstiski, turklāt apbūvējamais kvartāls, pēc Pilsētas attīstības departamenta domām, neatradās vēsturiskā centra buferzonā, tātad projekts it kā nebija jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Pārskats par biroju ēkas Saules akmens būvniecību

1999. gads
09. 02. 1999. – Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments dod uzdevumu Ķīpsalas detālplānojuma izstrādāšanai, norādot, ka tā atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma Rīgas vēsturiskais centrs aizsargzonā.
09. 03. 1999. – Rīgas dome pieņem lēmumu par Ķīpsalas detālplānojuma projekta izstrādāšanu.
2000. gads
29. 11. 2000. – VKPAI sniedz atbildes vēstuli par piedāvāto Ķīpsalas detāplānojuma priekšlikumu, kur starp citām prasībām lūdz koriģēt sektorus D–6/35 un Z–2/3 (teritorija, kurā tiek realizēts Saules akmens projekts).
2001. gads
29. 01. 2001. – Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvalde iesniedz koriģētu detālplānojuma projektu saskaņošanai VKPAI.
16. 02. 2001. – VKPAI saskaņo iesniegto detālplānojuma projektu Ķīpsalai, kas sektorā D–6/35, kurā tiek realizēts Saules akmens projekts, paredz darījumu teritoriju ar maksimālo stāvu skaitu 15.
18. 06. 2001. – SIA Varner & Partneri lūdz izsniegt tehniskos noteikumus zemesgabala apbūvei Balasta dambī.
03. 07. 2001. – VKPAI atbildes vēstulē SIA Varner & Partneri norāda, ka jāievēro Ķīpsalas detālplānojums, jāizstrādā ainaviskā analīze un būvprojekts saskaņojams VKPAI.
2002. gads
07. 02. 2002. – Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvalde izsniedz objekta Saules akmens plānošanas un arhitektoniskos nosacījumus, kuros norādīts, ka projekts jāsaskaņo ar VKPAI.
11. 06. 2002. – SIA Ķīpsalas saules akmens iesniedz VKPAI biroja ēkas skiču projektu.
25. 06. 2002. – VKPAI projekta risinājumu nesaskaņo, jo konstatēts, ka ēkas arhitektūras risinājums neatbilst apstiprinātajā Ķīpsalas detālplānojuma apbūves noteikumiem par maksimālo stāvu skaitu. Turklāt biroju ēka un autostāvvieta daļēji izvietotas dabas pamatnes teritorijā.
12. 07. 2002. – Pilsētas attīstības departaments izsniedz objekta Saules akmens plānošanas un arhitektūras nosacījumus, kuros vairs neparādās prasība projektu saskaņot ar VKPAI.
2003. gads
15. 01. 2003. – A/s Hansabanka iesniedz VKPAI informāciju un materiālus par biroju ēkas Saules akmens celtniecību Ķīpsalā.
19. 01. 2003. – Latvijas Arhitektu savienības valdes sēdē skata jautājumu par biroju ēkas Saules akmens projektu Ķīpsalā un tiek konstatēts, ka projekts neatbilst akceptētajam detālplānojumam.
29. 01. 2003. – VKPAI nosūta a/s Hansabanka atbildes vēstuli, informējot, ka minētās jaunbūves risinājums nav saskaņots ar VKPAI
13. 02. 2003. – VKPAI nosūta vēstuli Rīgas domei ar lūgumu izskaidrot radušos situāciju par projekta saskaņošanas procedūras ievērošanu.
14. 02. 2003. – Tiek ielikts pamatakmens biroju ēkai Saules akmens.
20. 02. 2003. – VKPAI nosūta vēstuli īpašu uzdevumu ministram reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivaram Gateram, norādot, ka Saules akmens dokumentācija nav sakārtota atbilstoši likumdošanai.
21. 02. 2003. – Rīgas domes amatpersonas paziņo, ka apstiprinātajā Ķīpsalas detālplānojumā ieviesusies drukas kļūda, līdz ar to Saules akmens projekta realizācija attiecīgajā kvartālā ir likumīga.
21. 03. 2003. – Vides aizsardzības klubs pieprasa pārtraukt Saules akmens būvniecību, pretējā gadījumā solot vērsties UNESCO un Satversmes tiesā ar sūdzību par Rīgas vēsturiskā centra apsaimniekošanu.
02. 04. 2003. – UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre un VKPAI vadītājs nosūta vēstuli UNESCO Pasaules kultūras mantojuma centra direktoram par projekta Saules akmens realizēšanu.
03. 04. 2003. – VKPAI saņem Rīgas domes vēstuli, kur teikts, ka pilsētas Būvvalde pilsētbūvniecības padomē nolemts, ka ēkas projektēšana iespējama bez detālplānojuma koriģēšanas. Attiecībā uz vēsturiskā centra buferzonu dome konstatē, ka nevienā no pašlaik esošajiem Rīgas apbūvi reglamentējošajiem aktiem nav definēts tās statuss.
08. 04. 2003. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters apšauba UNESCO Pasaules kultūras mantojuma vietas – vēsturiskā centra buferzonas likumību.
24. 04. 2003. – VKPAI un UNESCO Latvijas nacionālā komisija saņem UNESCO Pasaules kultūras mantojuma centra direktora vēstuli, kurā atzīts, ka projekts Saules akmens ir ļoti būtisks, ņemot vērā tā vizuālo ietekmi uz Rīgas vēsturisko centru.
28. 04. 2003. – VKPAI vēstulē informē, ka konstatēti pārkāpumi biroju ēkas Saules akmens celtniecībā.
30. 04. 2003. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija informē, ka būvprojekts neatbilst Ķīpsalas detālplānojuma prasībām un tas bija jāsaskaņo ar VKPAI.
12. 05. 2003. – I. Gaters ierosina no Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma ņemt ārā terminu "buferzona".
22. 05. 2003. – VKPAI nosūta vēstuli Rīgas domei un Valsts būvinspekcijai ar ierosinājumu apturēt biroju ēkas Saules akmens celtniecību un koriģēt projektu, lai tas atbilst saskaņotajam detālplānojumam.
27. 05. 2003. – Domes ārkārtas sēdē deputāti piekrīt koriģēt Ķīpsalas detālplānojumu, taču Saules akmens būvniecību ļauj turpināt.
02. 06. 2003.– UNESCO Pasaules kultūras mantojuma centra Eiropas un Ziemeļamerikas nodaļas vadītāja Metčilda Roslere pieļauj, ka Saules akmens dēļ Rīgu varētu izslēgt no Pasaules kultūras mantojuma saraksta.
02. 06. 2003. – Premjers Einars Repše pieprasa Rīgas mēram Gundaram Bojāram sniegt paskaidrojumus par pieļautajiem pārkāpumiem Saules akmens celtniecībā, kā arī priekšlikumus to novēršanai.
02. 06. 2003. – Vides aizsardzības klubs vēršas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā par biroju ēkas Saules akmens būvniecību, lūdzot tiesai atcelt pilsētas Būvvaldes lēmumu par būvatļaujas izsniegšanu.
04. 06. 2003. – G. Bojārs sniedz paskaidrojumus par notikumiem saistībā ar Saules akmeni.
05. 06. 2003. – E. Repši neapmierina G. Bojāra paskaidrojumi, un viņš pieprasa reālu rīcību, pie viena vēršoties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt divus izsniegtos plānošanas un arhitektūras nosacījumus, kas izdoti divos dažādos datumos, taču ar vienu reģistrācijas numuru.
Avots: Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI)

SANDRIS VANZOVIČS

Neatkarīgā Rīta Avīze
www.nra.lv