 Runas |
Raksti |
Intervijas |
Publikācijas |
Domubiedri |
Ja nav mājokļa un vieta patversmē
Laikraksts "Latvijas Avīze", 2006. gada 3. februārī
Trešdaļai patversmes iemītnieku ir pensija vai pat darbs
Rīgā ir apzināti 600 bezpajumtnieki – tie ir cilvēki, kuri kaut reizi vērsušies pēc palīdzības. Bet patvēruma devējus uztrauc, ka daudzi no šiem ļaudīm ir pastāvīgā reibumā…
Rīgā un Rīgas rajonā sals šoziem paņēmis 41 dzīvību. Pēc Katastrofu medicīnas centra datiem, 2005. gadā Latvijā nosaluši 117 cilvēki. Drūma statistika. Igaunijā, piemēram, esot nosaluši tikai seši cilvēki. Lai pārrunātu, kāda ir situācija un ko darīt, lai bezpajumtnieki ziemā neietu bojā, Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti bija uzaicinājuši uz komisijas sēdi Rīgas domes Sociālās pārvaldes priekšnieci Anitu Gaigalu, pašlaik viņa pilda arī Rīgas domes Labklājības departamenta direktora pienākumus.
Anita Gaigala pastāstīja, ka Rīgas dome izveidojusi komisiju, kura lems, kā turpmāk organizēt palīdzību bezpajumtniekiem. Jau ir skaidrs, ka būs jāpalielina vietu skaits patversmēs un aukstā laikā vēl plašāk jāorganizē ātrā reaģēšana. Rīgā ir apzināti 600 bezpajumtnieki – tie, kuri kaut reizi lūguši palīdzību. Cik bezpajumtnieku mitinās dārza mājiņās un pagrabos – nav zināms.
Aukstajā laikā bezpajumtnieki Rīgā varēja no sala paglābties pašvaldības patversmēs, sabiedrisko organizāciju ''Zilais krusts'' un SIA ''LatAISS'' mītnēs, Rātsnamā, izpilddirekciju telpās, autoostā. Pašvaldības patversmes varot piedāvāt 460 vietas, aukstajā laikā izmitināti ap 600 cilvēkiem. Piemēram, 20 vietas bezpajumtniekiem spelgoņas dienās piedāvājusi kāda baptistu draudze, bet jau pēc trim dienām tā līgumu ar domi gribējusi lauzt tāpēc, ka bezpajumtnieki "ir draugos" ar alkoholu, ir netīri, negrib mazgāties un lamājas. Pēc Tiesu ekspertīzes datiem, no visiem nosalušajiem 70% bijuši alkohola reibumā, tieši dzērāji arī sagādājot vislielākās raizes. Patversmēs iereibušus neuzņem, bet, piemēram, atskurbtuvē it kā aiz humāniem apsvērumiem pat tad, ja pašvaldība maksā, aukstajās dienās atteikts jumts virs galvas tiem, kuri bijuši tikai vieglā vai vidējā reibumā. Organizācijas ''Zilais krusts'' direktors Kārlis Dreimanis piedāvājis patvērumu 177 bezpajumtniekiem un 13 bijušajiem cietumniekiem un varētu piedāvāt vēl 40 vietas. Dreimanis teica, ka klaidoņi nereti nevēlas doties uz patversmēm tāpēc, ka tur ir jāmazgājas un neļauj lietot alkoholu. Tomēr daudzi ar laiku nākot pie prāta un ar Dieva palīdzību mainot savu dzīvi.
Deputāts Uldis Mārtiņš Klauss ("JL") gan bija noskaņots skeptiski. Viņš minēja piemēru, kā Ņujorkā dzīvot uz ielas iepaticies kādai sievietei ar doktora grādu. Viņai esot piešķirts labs dzīvoklis, taču dāma jau nākamajā dienā atgriezusies ''renstelē''.
Ingūna Rībena ("JL") klātesošajiem atgādināja par sabiedrības un arī tautas kalpu morālo atbildību to cilvēku priekšā, kuri nebūt nav deklasēti elementi, bet nonākuši smagā situācijā tāpēc, ka izlikti no dzīvokļiem, apkrāpti, ka saņem mazas algas un pensijas un tādā bezizejas situācijā kļūst par bezpajumtniekiem, un bieži vien pat neiet uz sociālo dienestu pēc palīdzības. Anita Gaigala piekrita deputātei, ka daudzi pat nevar pierādīt, ka ir piekrāpti, jo visi papīri ir kārtībā. Šādi aplaupītajiem cilvēkiem pat nav tiesību iestāties dzīvokļu rindā.
A. Gaigala arī skaidroja, ka viena trešdaļa iemītnieku patversmēs ir tādi, kuriem ir pensija vai pat darbs, bet viņi no saviem ienākumiem nespēj samaksāt par dzīvokļiem un ilgstoši aizņem vietu patversmēs. Pat ja cilvēks uzņemts dzīvokļu rindā, viņam jāgaida piecus līdz desmit gadus, un kur lai cilvēks šajā laikā paliek? Patversme taču domāta pavisam citai ļaužu kategorijai. Gaigala atgādināja, ka Ministru kabinets savos noteikumos, kas paredz no nabadzības nokļūt labklājībā, ierakstījis, ka valstī jābūvē adekvāti mājokļi. Kur ir tādi dzīvokļi? Kāpēc būvē tikai dārgus dzīvokļus un nebūvē lētos? Pēc Gaigalas domām, pagaidu mītnes varētu būt ļoti pieticīgas, taču tad šiem cilvēkiem nebūtu jādzīvo patversmēs, atbrīvotos vietas citiem. Noslēgumā deputāti secināja, ka saruna nekāda priecīgā vis nav, tomēr neko konkrētu nelēma nedz bezpajumtnieku, nedz mājokļu, nedz alkoholiķu lietā.
***
UZZIŅA
NOSALUŠIE UN APSALDĒJUŠIES
- Latvijā
2002. gadā nosaluši 273 cilvēki; 2004. gadā nosaluši 259 cilvēki, 2005. gadā – 269 cilvēki.
- Rīgā
2002. gadā nosaluši 97; 2003. gadā – 86; 2004. gadā – 93; 2005. gadā –117 cilvēks; šogad līdz 31. janvārim
- Rīgā un Rīgas rajonā nosalis 41 cilvēks: 26 vīrieši un 15 sievietes; uz ielas nosaluši 34 cilvēki, dzīvokļos – 7;
6 cilvēki atvesti no slimnīcām, viņus nevarēja izglābt.
No 20. janvāra pēcpusdienas līdz 23. janvāra rītam uz tiesu medicīnisko ekspertīzi atvests rekordskaits bojā gājušo – 40 nelaiķi, starp tiem arī nosalušie.
32 mirušo personības joprojām nav noskaidrotas.
Pēc valsts galvenās tiesu medicīnas ekspertes un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktores Veltas Volksones informācijas. Ar apsaldējumiem visā valstī pie mediķiem pēc palīdzības šogad vērsušies ap 500 pacientu, 90 ārstējušies Rīgas slimnīcās, 60 citās slimnīcās.
Pēc Katastrofu medicīnas centra ziņām.
ZENTA BRIEDE
Latvijas Avīze
www.la.lv
