Rīgas 800 gadu jubilejas svinību organizētāja

1997-2002

1997. gada novembrī toreizējā Rīgas Domes Kultūras komitejas priekšsēde Karīna Pētersone aicināja mani piedalīties konkursā par biroja "Rīga 800" vadītāja amatu. Slimnīcā pie izoperētā dēla gultas uzrakstīju svētku vīziju, kura konkursā tika atzīta par labāko. Kļuvu par Rīgas svētku galveno rīkotāju. Rīgas 800 gadu jubileja savukārt kļuvusi par manas līdzšinējās darba un gara dzīves augstāko punktu.

Latvijas galvaspilsētas lielā jubileja ar dažādiem pasākumiem tika atzīmēta četru gadu garumā, jo Livonijas Indriķa hronikā Rīga kā lībiešu apdzīvota vieta Daugavas lejtecē pirmo reizi minēta 1198. gadā, bet gala svinības notika 2001. gadā, kad apritēja 800 gadi, kopš bīskaps Alberts dibinājis pilsētu Daugavas krastā.

2001. gada 17., 18. un 19. augustā 800 minūtēs 12 dažādās svētku zonās Vecrīgā un pilsētas centrā tika izdzīvota Rīgas astoņu gadsimtu vēsture, ļaujot apjaust, kādas kultūras vērtības mums pieder.

Svētku kulminācija bija Skaņas un gaismas priekšnesums “Sapnis par Rīgu" 27 minūšu garumā ar Mārtiņa Brauna mūziku un vārdiem un Austrālijas “Syd Howard Fireworks International" (tolaik tā bija viena no pasaulē izcilākajām pirotehniķu vienībām, gadu iepriekš veidojusi arī 2000. gada vasaras olimpiādes krāšņo uguņošanu Sidnejā) radīto grandiozo pirodigitālo uzvedumu, ko skatītāji nodēvēja par glezniecību Rīgas debesīs.

Pirmo reizi visā pastāvēšanas vēsturē Rīga savu gadsimta jubileju svinēja neatkarīgas Latvijas valsts galvaspilsētas statusā.

Pēc aptuvenām aplēsēm, Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumus apmeklēja vismaz 1,5 miljoni cilvēku. Tik grandioza mēroga svinības Rīgā tika rīkotas pirmoreiz. Tik lielu atbildību arī es biju uzņēmusies pirmo un, iespējams, vienīgo reizi mūžā. Svinību kulminācijas dienas noritēja izcilā organizatoriskā līmenī. Mēs parādījām un pierādījām, ka var arī tā. Pa īstam. No sirds. Ar asins garšu mutē.

Gatavojot Rīgas 800-gades svinības, labvēlīgi cēloņi tika radīti jau sākumā – izvēloties īstos cilvēkus svētku veidošanai. Viņu domu un nolūku patiesums, aizrautīgs kvalitatīvs darbs un sirds enerģija audzēja svētku noskaņu. Ikvienam pieder izvēles brīvība - mēs izvēlējāmies radīt labdabīgus cēloņus, lai radītu labvēlīgas sekas. Tā kā pirmsākums bija patiesā doma, varētu teiktu - Dievs palīdzēja.

Dzīvoju pārliecībā, ka paši izvēlamies, kam ticēt un kam neticēt, paši sevi noskaņojam pozitīvām vai negatīvām emocijām. Imanta Ziedoņa vārdiem – "Doma formē īstenību. Doma sabiezē enerģijā. Enerģija rada spēku. Labu vai sliktu. Tādu, kādu tu domā."

Šajās trīs augusta dienās doma, rīcība un māksla kulminēja neaprakstāmā vienotības izjūtā, pulsējošā mijiedarbībā, kopīgā ritmā. Rīgā tajās dienās netika izdarīts neviens nopietns noziegums. Policija stāstīja - pat kabatzagļi apvilkuši baltus kreklus un devušies svinēt, uz 3 dienām atsakoties no savas profesionālās nodarbes. Rīgā valdīja saticība, sirsnība un izpratnes pilna iecietība vienam pret otru. Visi bijām kopā. Svinības ar dominējošu kultūras dimensiju bija pārvērtušas ikdienā aso un agresīvo Rīgu par labestīgu vietu cilvēku saskarsmei.

Tas mums tika dots avansā nākotnei.

Politisko "virtuvi" un "futbolu" Rīgas domē jau biju iepazinusi līdz mielēm, kuluāros iemantojot raksturojumu "neērtā Rībena". Neatkarīgi no tā, ka par svētkiem priecājās Latvijas iedzīvotāji un viesi no visas pasaules, kad "Aģentūra Rīga-800" nāca klajā ar tālākiem priekšlikumiem darbam Rīgas labā, man tiešā tekstā pateica: "Rībenas kundze, lai jums būtu gaisma tuneļa galā, es jums pateikšu, ka varat darīt, ko gribat, mēs aģentūru likvidēsim. Domē paliek tikai tie cilvēki un struktūras, kas strādā konkrēta politiska spēka labā." Kad jautāju: "Vai jums nav vajadzīgi cilvēki, kas vienkārši kā zirgi strādā, un ar kuru padarīto politiķi pēc tam var rotāties? Sekoja atbilde – nē, nav vajadzīgi."

"Aģentūru Rīga 800" likvidēja, lai gan Valsts kontrole nekādus pārkāpumus nekonstatēja un pat izteica atzinību par svētku sagatavošanas un īstenošanas procesa caurspīdīgumu.

2002. gadā dibinājās partija "Jaunais laiks", tās atslēgas vārdi bija "godīgums, atklātība un profesionalitāte" man radniecīgā izpratnē. Kļuvu par tās biedri.

Atbildību katrs cilvēks nes tikai divos līmeņos – savā un Visaugstākā priekšā. Es toreiz ļoti ticēju, ka Rīgas 800 gadu jubileja mūs tomēr būs iedvesmojusi jaunam, kvalitatīvi cita laika lokam.