Lektore Rīgas Politehniskajā institūtā, vēlāk Rīgas Tehniskajā universitātē

1980-1998

Studējot RPI arhitektūras fakultātes 5. kursā, man piedzima pirmie dvīņi Aksels un Asnāte. Mierināju sevi ar domu, ka divu bērnu mātei nebūs jāpakļaujas valsts sadales kārtībai un nākamo darbavietu varēšu izvēlēties pati.

Pēc augstskolas beigšanas un panākumiem Vissavienības jauno arhitektu skatē 1980. gadā mani negaidīti uzaicināja palikt RPI jaundibināmajā Arhitektūras katedrā. Sākotnēji biju asistente, vēlāk pasniedzēja, tad vecākā pasniedzēja un lektore līdz pat 1998. gadam.

Padomju arhitektūras realitātē daudz komfortablāk jutos, lasot lekcijas un vadot praktiskās nodarbības arhitektūras projektēšanā un interjerā studentiem - savā ziņā dzīvojot teorētiskās jeb ideālās arhitektūras vidē, jo arhitekti savā radošajā lidojumā tolaik bija ļoti ierobežoti gan dažādu standartu un nosacījumu, gan materiālu vienveidības un trūkuma dēļ.

Šo posmu atceros kā nepārtrauktu sevis attīstības un pilnveides laiku.

To rotāja arī fragmentārs modeles darbs "Rīgas modēs" pāris gadu garumā. Piedalījos modes skatēs un fotografējos žurnālam "Rīgas modes". Šo darbu pārtraucu brīdī, kad uzzināju, ka nākamā modes skate paredzēta Pilsētbūvniecības projektēšanas institūtā. Nespēju iedomāties parādīties kolēģiem arhitektiem tērpu demonstrētājas statusā.