Ojāra Vācieša (1933-1983) un Ludmilas Azarovas (1935-2012) piemiņas ansamblis Carnikavas kapos


„Ojārs Vācietis bija mūsu sirdsapziņa.”
Imants Ziedonis

„Rainis – Čaks – Vācietis – tā es uzdrošinos teikt.”
Jānis Peters

2013. gadā apritēja 80 gadu, kopš dzimis Ojārs Vācietis – viens no Latvijas izcilākajiem dzejniekiem. Pēc aiziešanas mūžībā viņš tika guldīts Carnikavas novada kapsētā. Tur tagad atdusas arī dzejniece un atdzejotāja Ludmila Azarova, viņa dzīvesbiedre.

Carnikavas novada dome, O.Vācieša memoriālais muzejs un O.Vācieša biedrība kopā ar dzejnieka tuvākajiem radiniekiem rosināja sakārtot O.Vācieša un L.Azarovas atdusas vietu, tādējādi izrādot cieņu abu personību nozīmīgajam veikumam dzīves laikā, vienlaikus radot estētiski sakārtotu vides ainavu ar kultūrvēsturisku nozīmi.

Konkurss par O.Vācieša kapavietas izveidi Carnikavas kapos tika rīkots jau 1984. gadā, un tajā uzvarēja arhitektes Ingunas Rībenas iecere, kas valsts iekārtas maiņu un finansiālu grūtību dēļ tā arī netika īstenota.

Carnikavas novada dome apņēmās sakārtot abu dzejnieku atdusas vietu, realizējot pirms 30 gadiem notikušā pieminekļu projekta konkursa uzvarētājas I.Rībenas darbu. Carnikavas kapsētā tika radīta vieta, kur ikvienam, tostarp skolu jaunatnei, pieminēt Tautas dzejnieku Ojāru Vācieti un viņa nozīmīgo devumu latviešu literatūrā un kultūrā, bagātinot arī Latvijas kultūrvides ainavu.

Piemiņas ansamblis tika atklāts 2015. gada 24. oktobrī.

Ideja Ojāra Vācieša atdusas vietas izveidei

Tās pamatā ir dzejoļu krājuma „Zibens pareizrakstība” poētika. PLAISA tumši pelēkajā granītā ir divu globālu dzejnieka daiļrades tēmu - TURPINĀŠANĀS un UZDRĪKSTĒŠANĀS - vizuāla simboliska interpretācija. ZĀLE kā uzdrīkstēšanās izlauzties, kā turpināšanās simbols - laicīga, iznīcīga, maiga, dzīva, mūžīga. TUMŠI PELĒKS GRANĪTS kā stinguma, sasaluma (pretstatā turpinājumam) un varas, varenības, nesalaužamības, nemainīguma (pretstatā uzdrīkstēšanai) simbols. Cilvēka veidotajā vidē dabiski iekļaujas SAULES gājums. Tā nekad neatspīdēs no kapavietas simboliskās aizsaules daļas – ziemeļu puses, bet dienas gaitā apspīdēs apmeklētājiem pieejamo daļu no austrumiem līdz pat rietumiem (skatīt pievienoto zīmējumu).

Ideja Ludmilas Azarovas atdusas vietas izveidei

  • To iezīmē BALTA LODE.
  • Saulesgaisma.
  • Dzīvības gaisma.
  • Debesu enerģija.
  • Līdzsvars.
  • Sievišķā pilnība.
  • Mūžīgais izlīdzinājums.
  • Putns uz dzejnieka pleca.

ZIBENS PAREIZRAKSTĪBA PIEMINEKLĪ

„Ojārs Vācietis rakstīja: „Melnu filmu/ es izeju žilbumā izgaismot,/ pietiek melnkadru,/ to būs vispilns rīt,/ es gribu, lai manā lentē/ tu vienīgā vizmo. ” Inguna Rībena akmenī izgaismojusi dzejnieka un viņa dzīvesbiedres Ludmilas Azarovas latvisko „zibens pareizrakstību”: sāpīgu, skaudru, bet ārkārtīgi tīru un pat negaidītu. Bijām pieraduši, ka Vācieša dzeja nenolaižas virs zemes, ka tieši Azarova ir zemes vārdu zinātāja un kopēja. Akmenī paradoksālā kārtā atspoguļojas dziļākais – Vācietis, rakstīdams par debesu dzīlēm un augstākajām vērtībām, alka pēc zemes vērtībām, Azarova, turēdamās pie mīļās zemes, iemiesoja sevī zvaigžņu vertikāli. Vācieša piemiņas daļa divpiemiņas zīmē arhitektes iemiesota četrstūrveida melnā pamatnē (zemes daļa, dzejas sakņu stabilitātes daļa). Azarovas daļa iemiesota baltā lodē – sievišķajā debesu simbolā. Debesis un zeme ir kopā un dod nojausmu mums par dzejas un dzīves divējādo dievišķo dabu – bez debesīm nav zemes, bez zemes debesis ir tukšas.”

Janīna Kursīte

IDEJAS AUTORE
Arhitekte Inguna Rībena

ARHITEKTS
Uģis Zābers

OJĀRA VĀCIEŠA PORTRETA AUTORS
Tēlnieks Gļebs Panteļejevs

BŪVKONSTRUKTORS
Gatis Vilks

IECERES VIZUALIZĀCIJA
Indulis Venckovičs

PASŪTĪTĀJS
Carnikavas dome

www.carnikava.lv